Gandrīz bez lamām

Desmitreiz apdomājot ideju klapēt šito rudimentu ciet, nenoturējos lai iedirstu vēlreiz. Šķiet būs stabili kāds pusgads pagājis, varbūt pat gads, kopš rss rīderi diezko neskatos. Patiesībā sakot, pat neatceros, kad pēdējoreiz aplūrēju. Atceros pointless kaut kad par "lv blogosfēru" izteicās - iemetu aci, saķeru galvu un aizbēgu prom. Aptuveni tā arī ir. Vai nu gadus atpakaļ bijām tik pat stulbi, vai arī evolūcijai ir laba humora izjūta. Tagad tas kā tāds lamu vārds, aš bail kaut ko rakstīt, noturēs par blogeri. Jautrākais pat ir tas ka individuāļiem ir radies priekšstats ka reāli kādam tas rūp. Vispār jau rūp, nē, drīzāk besī. Tā nu es te reizi pāris nedēļās kaut ko paskatu, nolamājos un uzlieku mentālu zjb/ignore.

A ciba vismaz nesmird. Vismaz daži tie ko čekoju. Un Benis nesmird, bezmaz kā stūrakmens stāv iz veciem laikiem. Katram savu winampu ar otu, gi.

Kur pazūd laiks? *nix konsolē, kodējot/laužot kaut ko. Smieklīgi, ka sistēmas kuras vienmēr šķitušas drošas patiesībā ir cauras kā siets. Bez atļaujas gan bijība tomēr skarties tādām klāt. Pārlieku daudz jāčakarējas, lai nesašņorē. I jēga.

Tiem kam patīk bildes, ne teksts, lūk teksta ekvivalents: so goth by omen2501